dokumentl_filma_mani_nc_ar_mani_padejot_raisa_diskusijas_un_uzsk_ceu_pie_latvijas_novadu_skattjiem.doc | |
File Size: | 31 kb |
File Type: | doc |
dreiberga_dokumentls_filmas_nc_ar_mani_padejot_pirmizrdi_uzem_ar_ovcijm.doc | |
File Size: | 30 kb |
File Type: | doc |
plakats_nac_ar_mani_padejot.jpg | |
File Size: | 190 kb |
File Type: | jpg |
Dokumentālā
filma „Nāc ar mani padejot” raisa diskusijas un uzsāk ceļu pie Latvijas novadu
skatītājiem
Ceļu pie Latvijas novadu skatītājiem uzsāk Dzintara Dreiberga dokumentālā filma „Nāc ar mani padejot”. Oktobrī un novembrī sadarbībā ar Kinopunkts filma tiks izrādīta vairāk nekā 60 vietās visā Latvijā un Latvijas lielākajos kino teātros.
Kino profesionāļi filmu vērtē atzinīgi, kamēr ar Dziesmu un deju svētkiem saistītajā sabiedrībā tā raisa satraukumu.
„Dzintara Dreiberga filma ir pacietīgs, oriģināls attiecību portrets. Rets dokumentālā kino sasniegums. Humors, detaļas un raksturu kombinācijas parāda deju kā instrumentu, kā nacionālā rakstura paplašinātāju,” tā par sava bijušā audzēkņa Baltijas Mediju skolā darbu izsakās režisors un Ņujorkas universitātes (New York University: Tisch School of the Arts) pasniedzējs Boriss Frumins.
Kino žurnāliste un žurnāla „Kino Raksti” galvenā redaktore Kristīne Matīsa par filmu izsakās, kā par „pozitīvi lādētu enerģijas kamolu, kas ļauj uz Dziesmu svētku tradīciju paskatīties no neparasta, bet būtiska rakursa – kā šo tradīciju izjūt, uztur un nes tālāk jaunieši, no kuriem taču visvairāk atkarīga šīs tradīcijas dzīvotspēja. Protams, Dziesmu un deju svētki vidusskolniekiem nav tikai svētsvinīgi patētisks rituāls, lielā mērā tā ir arī iespēja kārtīgi izdauzīties, veselu nedēļu dzīvojot prom no mājām un vecākiem, taču tas ir dabiski, un prieks, ka filma neignorē šīs dzīvās, brīžiem amizantās, brīžiem ļoti nopietnās norises.”
Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte Maruta Alpa saka, ka galvenais satraukums ir par to, ka „līdz šim nav veidotas filmas par Dziesmu un deju svētkiem. Šī ir vienīgā un tie ir skolēnu svētki! Tradicionāli svētki tiek parādīti tikai no vienas puses - svētku nedēļā dažās reportāžās, svētku koncertu translācijā. Izveidojies stereotips- viss viegli, skaisti, vienkārši. Neskatoties uz to, ka galvenajiem varoņiem tobrīd ir pilni 18 gadi, vai sabiedrība ir gatava redzēt un pieņemt šādu pavērsienu uz svētkiem un to sagatavošanu. Tajā pašā laikā var noticēt, ka jaunieši netēlo, viņi ir brīvi.” Uz ko Talsu puses virsvadītāja papildina: „Iespējams, daudzi jaunieši tagad redzēs, ka nedejo tikai tādi pastalnieki un nūģi, bet tādi paši kā viņi.”
Režisors Dzintars Dreibergs stāsta, ka šī nav klasiska filma par Dziesmu un deju svētkiem: „Dziesmu un deju svētkiem ir divas puses. Pirmā ir dekoratīvā, iedvesmojošā, ko redzam no ārpuses un kuras spēks ir nepārprotams un nenoniecināms. Filma paskatās dziļāk. Vai dalībnieki tur ir tikai tādēļ, ka tā ir tradīcija, ka tā ir spiesta lieta, ka tā ierasts? Lielākā daļa latviešu ir piedalījušies svētkos un zina, ka tā nav- neskatoties uz smagajiem treniņiem, jaunības un vēlāk arī brieduma izraisītajām ikdienas nodarbēm, tas ir brīdis, kas vieno un stiprina.
Dzirdot bailes, ka paskatoties, kas lācītim vēderā, tradīcija tiks pakļauta iespējai izzust, gribas atgādināt, ka šāds uztraukums parasti ir par lietām, kas ir vienreizējas, uzpūsta akcija vai tradīcija, kas pamatā ir neīsta. Filma rāda cilvēcīgus, strādāt gribošus, lieliskus jauniešus un pasniedzējus, parāda to, ka šie svētki ir paliekoša vērtība, ka jauniešiem tie ir vajadzīgi- gan lai apzinātos sevi, gan savu jaunību un vienlaicīgi stiprinātu savu latvisko identitāti.
Es ierosinu divas lietas- pirmkārt neizlikties un atcerēties pašiem, kādi bijāt Dziesmu un deju svētku laikā un vai atpūšanās kaut mirkli ir noniecinājusi mīlestību uz svētkiem; otrkārt - ieklausīties skatītājos, kas nekad nav piedalījušies Dziesmu svētkos - viņu reakcija pēc filmas ir - MĒS GRIBAM DEJOT!”
Vairāk informācijas par filmas „Nāc ar mani padejot” seansiem visā Latvijā meklējiet: nacarmanipadejot.weebly.com, facebook.com/nacarmanipadejot un kinopunkts.lv.
Dokumentālais projekts tapis ar Siguldas novada domes, Valsts Kultūrkapitāla fonda un VFS Films atbalstu. Dokumentālo filmu veidojušas studijas Avantis Promo un VideoAģentūra. Filmas izrādīšanu atbalsta vizuālās reklāmas ražošanas kompānija ZetaGD un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Filmas producente
Inga Praņevska
[email protected]
20370991
Ceļu pie Latvijas novadu skatītājiem uzsāk Dzintara Dreiberga dokumentālā filma „Nāc ar mani padejot”. Oktobrī un novembrī sadarbībā ar Kinopunkts filma tiks izrādīta vairāk nekā 60 vietās visā Latvijā un Latvijas lielākajos kino teātros.
Kino profesionāļi filmu vērtē atzinīgi, kamēr ar Dziesmu un deju svētkiem saistītajā sabiedrībā tā raisa satraukumu.
„Dzintara Dreiberga filma ir pacietīgs, oriģināls attiecību portrets. Rets dokumentālā kino sasniegums. Humors, detaļas un raksturu kombinācijas parāda deju kā instrumentu, kā nacionālā rakstura paplašinātāju,” tā par sava bijušā audzēkņa Baltijas Mediju skolā darbu izsakās režisors un Ņujorkas universitātes (New York University: Tisch School of the Arts) pasniedzējs Boriss Frumins.
Kino žurnāliste un žurnāla „Kino Raksti” galvenā redaktore Kristīne Matīsa par filmu izsakās, kā par „pozitīvi lādētu enerģijas kamolu, kas ļauj uz Dziesmu svētku tradīciju paskatīties no neparasta, bet būtiska rakursa – kā šo tradīciju izjūt, uztur un nes tālāk jaunieši, no kuriem taču visvairāk atkarīga šīs tradīcijas dzīvotspēja. Protams, Dziesmu un deju svētki vidusskolniekiem nav tikai svētsvinīgi patētisks rituāls, lielā mērā tā ir arī iespēja kārtīgi izdauzīties, veselu nedēļu dzīvojot prom no mājām un vecākiem, taču tas ir dabiski, un prieks, ka filma neignorē šīs dzīvās, brīžiem amizantās, brīžiem ļoti nopietnās norises.”
Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte Maruta Alpa saka, ka galvenais satraukums ir par to, ka „līdz šim nav veidotas filmas par Dziesmu un deju svētkiem. Šī ir vienīgā un tie ir skolēnu svētki! Tradicionāli svētki tiek parādīti tikai no vienas puses - svētku nedēļā dažās reportāžās, svētku koncertu translācijā. Izveidojies stereotips- viss viegli, skaisti, vienkārši. Neskatoties uz to, ka galvenajiem varoņiem tobrīd ir pilni 18 gadi, vai sabiedrība ir gatava redzēt un pieņemt šādu pavērsienu uz svētkiem un to sagatavošanu. Tajā pašā laikā var noticēt, ka jaunieši netēlo, viņi ir brīvi.” Uz ko Talsu puses virsvadītāja papildina: „Iespējams, daudzi jaunieši tagad redzēs, ka nedejo tikai tādi pastalnieki un nūģi, bet tādi paši kā viņi.”
Režisors Dzintars Dreibergs stāsta, ka šī nav klasiska filma par Dziesmu un deju svētkiem: „Dziesmu un deju svētkiem ir divas puses. Pirmā ir dekoratīvā, iedvesmojošā, ko redzam no ārpuses un kuras spēks ir nepārprotams un nenoniecināms. Filma paskatās dziļāk. Vai dalībnieki tur ir tikai tādēļ, ka tā ir tradīcija, ka tā ir spiesta lieta, ka tā ierasts? Lielākā daļa latviešu ir piedalījušies svētkos un zina, ka tā nav- neskatoties uz smagajiem treniņiem, jaunības un vēlāk arī brieduma izraisītajām ikdienas nodarbēm, tas ir brīdis, kas vieno un stiprina.
Dzirdot bailes, ka paskatoties, kas lācītim vēderā, tradīcija tiks pakļauta iespējai izzust, gribas atgādināt, ka šāds uztraukums parasti ir par lietām, kas ir vienreizējas, uzpūsta akcija vai tradīcija, kas pamatā ir neīsta. Filma rāda cilvēcīgus, strādāt gribošus, lieliskus jauniešus un pasniedzējus, parāda to, ka šie svētki ir paliekoša vērtība, ka jauniešiem tie ir vajadzīgi- gan lai apzinātos sevi, gan savu jaunību un vienlaicīgi stiprinātu savu latvisko identitāti.
Es ierosinu divas lietas- pirmkārt neizlikties un atcerēties pašiem, kādi bijāt Dziesmu un deju svētku laikā un vai atpūšanās kaut mirkli ir noniecinājusi mīlestību uz svētkiem; otrkārt - ieklausīties skatītājos, kas nekad nav piedalījušies Dziesmu svētkos - viņu reakcija pēc filmas ir - MĒS GRIBAM DEJOT!”
Vairāk informācijas par filmas „Nāc ar mani padejot” seansiem visā Latvijā meklējiet: nacarmanipadejot.weebly.com, facebook.com/nacarmanipadejot un kinopunkts.lv.
Dokumentālais projekts tapis ar Siguldas novada domes, Valsts Kultūrkapitāla fonda un VFS Films atbalstu. Dokumentālo filmu veidojušas studijas Avantis Promo un VideoAģentūra. Filmas izrādīšanu atbalsta vizuālās reklāmas ražošanas kompānija ZetaGD un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Filmas producente
Inga Praņevska
[email protected]
20370991